Sensenos
laikos Eiropā un Āzijā dzīvoja plaši izkaisījušās baltu tautas, kas veidoja
pirmo mednieku, arāju un lopu kopēju civilizāciju pēc apledojuma no
izdzīvojušajām pirmsledus laikmeta ciltīm. To iznīcināja svešās tautas,
radīdamas impērijas, sajaukdamas cilvēkus un ar varītēm radīdamas jaunas,
jauktas tautas, kas tagad dzīvo kādreizējos baltu tautu novados. Šo jauno tautu
vadoņi nav ieinteresēti ielūkoties pagātnē pirms pašu nākšanas pasaulē un pētīt
savu kādreizējo ienaidnieku izvaroto meitu tautu aizvēsturi. Imperatori darīja
visu, lai baltu civilizācijas paliekas, kuras ir pieņemts saukt par relikta
tautām, aizmirst savu izcelsmi, varenību, aizvēsturi. Tāpēc baltu civilizācijas
aizvēsture netiek pētīta. Ja mēs, kas esam viena no vecākajām un mazāk
sajauktajās baltu senajām tautām, to nedarīsim, pakļaudamies impēriju ietekmei,
tad nav cerību, ka kādreiz tas tiks izdarīts, ar laiku viss par šo civilizāciju
tiks aizmists pavisam un uz visiem laikiem. Apzināti
aizmirstībai atdotās Baltu civilizācijas aizvēstures pētījumi būs grūti. Tie,
kas sevi uzskata par īstajiem vēstures zinātājiem, ir padevušies svešo impēriju
uzspiestajiem meliem. Viņi radīs visādus šķēršļus, lai apklusinātu patiesības
balsi. Par to dabūju pārliecināties savā jaunībā, kad aizrāvos ar šiem
pētījumiem. Tāpēc senču aizvēstures stāsti būs jāpierāda pilnīgi no jauna. Kas
to darīs, ja ne tie, kam pēc senču tradīcijas ir jāpārmanto vissvētākais
pienākums “valdīt par tautas prātiem”, kā mūsu senči sauca zinātniekus, kas
kopš bērnības studēja savu senču aizvēsturi un skaidroja to tautai, uzturēdami
baltiem piemītošo garu, miermīlību, pašapziņu, darba mīlestību, savdabību, ar
ko balti, kas pieder pie māšu ciltīm, atšķīrās no karojošo tēvu ciltīm, kuras
radās vardarbīgi ar despotisku vadoņu pūlēm. Tie nebija brīvas gribas cilvēki,
jo šo “valdīšanu” viņi saņēma kā mantotu pienākumu no paaudzes paaudzē. Nezinu,
vai tas tā bija visās ciltīs, bet mūsu ciltīs šo pienākumu mantoja zem Vērša
zodiaka zīmes dzimušie mazbērni. Lasi visu: http://www.iveta.lv/gramata/open.htm |