Mūsdienu
materiālistiski noskaņotajā pasaulē esam aizmirsuši dabas burvestību un
tās ietekmi uz cilvēka bioloģisko ķermeni. Ja kādam atklāsiet, ka
interesējaties par maģiju, daudzi uzjautrināsies par to. Tomēr, kā tas
ir cilvēka dabā, kaut arī dažreiz skeptiski viņi klusībā vēlēsies, lai
parādāt kādu brīnumu un burvestību.
Latvijas Televīzija 7. kanālā 7. oktobrī 2008 demonstrēja 26 minūšu
dokumentālu raidījumu par Rīgas pili, kur savdabīgā veidā tika atklāti
unikāli fakti par vēsturisko ēku, kurā patlaban mājo Valsts prezidentes
kanceleja un vairāki muzeji.
Dzelzceļš ir sava veida valsts valstī ar savu kārtību, saviem
noteikumiem un bieži vien arī likumiem. Īpaši liela nozīme tam bija kara
laikā, kad no dzelzceļa darbinieku rīcības bieži vien bija atkarīgs
stāvoklis frontē. Par dzelzceļa funkcionēšanas precizitāti atbild visi -
no parasta sliežu pārslēdzēja līdz valsts dzelzceļa priekšniekam. Taču
pie tik precīzas sistēmas pēkšņi notiek ārkārtējs gadījums - pazūd
vilciens!
Deviņos gadījumos no desmit poltergeista palaidnības ir virzītas uz to,
lai nobiedētu un izbrīnītu, nevis ievainotu vai sakropļotu iedzīvotājus.
Taču ne vienmēr poltergeista parādībai piemīt tik miermīlīgs raksturs -
dažreiz neredzamās būtnes izraisa īstu karu.
Interneta aptaujā, kurā piedalījušies aptuveni 100 miljoni cilvēku, noskaidroti jaunie septiņi pasaules brīnumi.
Tie ir Lielais Ķīnas mūris, Jordānijas senā
pilsēta Petra, Kristus Glābēja statuja Riodežaneiro, inku cietoksnis
Maču Pikču Peru, maiju senpilsēta Čičenica Meksikā, Romas Kolizejs un
Tadžmahals Indijā.
Aptauju kopš pagājušā gada janvāra rīkoja privāti finansēta
organizācija "Jauno septiņu brīnumu fonds" ("New 7 Wonders
Foundation"), kuras mītne atrodas Šveicē. Aptaujas dalībnieki varēja
izvēlēties no ekspertu izveidota saraksta ar 21 īpašu objektu. Šajā
sarakstā bija arī tādas vietas kā Stounhendža Lielbritānijā, Atēnu
Akropole, Eifeļa tornis Parīzē, Brīvības statuja Ņujorkā un Sidnejas
Operas nams.
XX gadsimta trīsdesmitajos gados amerikāņu firmas United Fruit CompanyBolas Grandes - "Lielās lodes." Tās bija milzīgas,
absolūti pareizas formas akmens lodes līdz pat 2,5 m diametrā. Lodes
bija izvietotas plašā teritorijā, daļēji iegrimušas zemē un apaugušas
ar džungļu augiem. Drīz vien pēc tam, kad strādnieki bija atraduši
milzu akmens lodes, uz Kostarikas džungļiem devās amerikāņu arheoloģe
Dorisa Stouna.
strādnieki Kostarikā izcirta lielus mūžamežu apgabalus, lai ierīkotu
banānu plantācijas. Cirzdami Dikidas upes deltas mūžamežus, strādnieki
izdarīja sensacionālu atklājumu. Dziļi mūžamežu vidū strādnieki atrada
pirmās
Objekts ir torņveidīga akmens kaste futbola laukuma platībā un divstāvu
mājas augstumā. Saskaņā ar oficiāli sniegto informāciju, objekta garums
ir 515 pēdas, platums – 139 pēdas, tonnāža ( svars? ) – 32 000
tonnu. Šķirstam ir trīs klāji un apmēram 120 lielas kajītes, kurās
varētu ievietot 424 divstāvu autobusus. Kuģa karkass, rāmis,
starpsienas, statnes un kniedējums pagatavoti no sarežģīta, īpaši
izturīga metālu sakausējumu – titāna, vanādija, hroma un molibdēna.
Kuģis aprīkots ar jaudīgu metālisku balastu un akmens enkuriem. Viens
tā borts spēcīga trieciena rezultātā ir samīcīts. Korpusa iekšienē
uzietas bioloģiskas masas paliekas. Tātad interesanti, ka Noāss nav
paklausījis Dievu un būvējis kuģi tikai no koka! Visai loģiski, ka
kuģis ir bijis aprakts zem zemes sanesu slāņa.
„Nāve uz vēja spārniem steigsies pie tā, kurš traucē faraona mieru”, -
tā bija rakstīts uz necilas māla plāksnītes, kuru uzgāja kapeņu
priekštelpā. Pats Kārters atradumam nepiešķīra nekādu nozīmi, bet, tā
kā darbus veica vietējie, tad, lai nesaceltu paniku, māla plāksnīte
tika izņemta no atradumu saraksta. Uz kāda amuleta, kas bija pietīts
faraona galvai, arī bija rakstīts līdzīgs brīdinājums: "Es esmu tas,
kas ar tuksneša balsi liek bēgt kapu apgānītājiem. Es esmu tas, kas
stāv Tutanhamona kapeņu sardzē." Amulets atradās uz faraona mūmijas
galvas zem kāda vainagveida polsterējuma. Arī šim atradumam pētnieki
īpašu nozīmi nepiešķīra, jo viss faraona ķermenis bija notīts no vienas
vietas ar amuletiem un simboliem. Amuletu atrada tad, kad faraona
ķermeni aizveda uz Kairas muzeju izpētei un notina linautus.
Šo
artefaktu uzgāja 1930. ( 1936.g.? ) gadā vācu
inženieris Vilhelms Kenigs Bagdādes muzejā. Tas glabājās kastē ar
uzrakstu: „Neidentificēti kultūras priekšmeti”. Ziņas par dīvaino
atradumu nonāca presē, un par to ieinteresējās zinātnieki no ASV
Pensilvānijas universitātes. Speciālisti apstiprināja Keniga pieņēmumu,
ka atradums ir galvanisks elements jeb elektriskā baterija. Kad tajā
ielēja elektrolītu ( etiķi, vīnu, citronu sulu vai arī sārmainu šķīdumu
), tas radīja 0.5 – 0.6 V lielu spriegumu.
Galvenā
Forums
Raksti administrācijai
Sludinājuma dēlis
Viesu grāmata
Tests
Filmu katalogs
Video
Blogs
Foto
PhotoShop
Spēles online
Sekoman.lv
