Turklāt, eksperimentos ar dzīvniekiem pierādījās, ka šīs vielas funkcionāli darbojas tieši tāpat, kā to dabiskie analogi. Zinātnieki veica Jaunzēlandes dubļu sliekas pavairošanu plastmasas pudelēs un stikla pudelēs. Plastmasas pudelēs piedzima divas reizes vairāk jaunu slieku nekā stikla pudelēs.

Pētījuma autori secina: "Mēs visdrīzāk esam atklājuši tikai leduskalna virsotni. Plastmasas iepakojums var būt avots arī daudzu citu pārtikas produktu piesārņojumam ar ksenohormoniem. Mūsu pētījums liek domāt, ka endokrīno sistēmu graujošas ķimikālijas var slēpties negaidītās vietās."

Zināmie endokrīno sistēmu ietekmējošo vielu iedarbības efekti izpaužas kā priekšlaicīgs dzimumnobriedums, iedzimtas anomālijas, ļaundabīgo audzēju attīstība un citi traucējumi. Kopumā vērtējot, hormonālās regulācijas procesi uzskatāmi par nozīmīgiem organisma regulācijas procesiem, un svešdabīgu vielu spēja to ietekmēt ir bīstama. Endokrīno sistēmu ietekmējošas vielas tiek uzskatītas par 21. gadsimta prioritāras bīstamības vielām.