Goiko Mitičš piedalijās filmā "Lanselote un karaliene" kā kaskadieris. Tā ari kā simpātisku puisi viņu sāka ievērot un piedāvāja filmēties Karla Maija mākslas literaturas ekranizācijā, lomā par indiāni Vinnetu. Goiko bija tik enerģisks tēlojot indiāņu cilts lomu, kad 1966 gadā aizbrauca uz Berlini un sāka dzivot tur, lai filmētos indiāņa lomas kinostudijā DEFA. Un tā tulit 1966 gadā iznāca filma "Lielās lācenes dēli", kur Goiko tēlo atkal galveno lomu, indiāņu virsaiti Čingačguku. Bērni un pusaudži uzreiz novērtēja šo filmu. Un tā popularitāte sāka augt... Tad 1967 gādā atkal iznāk klajā jauna filma "Čingačguks un lielā čuska" kur Goiko atkal tēlo galveno lomu.
Fenamora Kupera grāmata "Zvērkāvis" ieguva uzreiz milzigi lielu popularitāti visās Eiropas grāmatu veikalos. Jo tieši pēc šiis grāmatas tapa šii filma. Tikai pēc gada šo filmu rāda jau Lielajā Padomju Savienibā.
Tā Goiko Mitičš pārgāja uz jaunu virzienu kino mākslā- "isterns" kino par austrumiem, "westterns" - kino par rietumiem, kā to tagad dēvē par vesternu.
Nākamās filmas: "Tekumze" un "Uļzana" jau filmē Krimā un Samarkandā.
Tā kā interese par indiāņu filmām sāka izsiikt, Goiko sāka filmēties teleseriālos un spēlēt lomas teātrii Bad-Zegeberg pilsētā.
Pēdējā Goiko Mitiča lomas filma iznāca 2009 gadā. Tā saucas: "Pēdējais izjājiens". Goiko pavisam ir filmējies 55 filmās, par aktieri, kaskadieri un režisoru.
Serbu izcelsmes fizkultūras skolotājs Goiko Mitičs vēl aizvien dzīvo
Berlīnē, viņš sevi ieskaitījis sešdesmitgadnieku kastā un joprojām
turpina filmēties indiāņu filmās, un nebūt neuztver sevi kā aizgājušu
laiku kinozvaigzni. Ar indiāņiem pirmo reizi Mitičs saticies tikai pēc
Berlīnes mūra krišanas, ar notikumiem bijušajā Dienvidslāvijā viņu
saista personisks un traģisks stāsts.
Goiko- kā galvenais indiānis un kuru kino iepazina pēc
filmām "Čingačguks – Lielā Čūska", "Lielās Lācenes dēli", "Vinetū apaču
virsaitis", "Baltie vilki". Viņa mājas lapa: http://www.gojko-mitic.de/