|
Iznāk, ka mēs paši sev esam noslēpums, ja jau nespējam ar saviem pieciem prātiem apzināt, kur īsti beidzamies?
Zinātne dod iespēju arī mūsu fizisko ķermeni
iztēloties pavisam citādu, nekā ar acīm var redzēt. No kā tas sastāv?
Tie, kas mācījušies anatomiju, zina — ir muskuļi, audi, kauli, dažādi
iekšējie orgāni… Bet no kā sastāv tie? No šūnām, tā ir mazākā ķermeņa
vienība, arī cilvēks rodas no divu šūnu saplūšanas. Tātad tā, kas nes
dzīvību, kas uztur dzīvības enerģiju, ir šūna. Katra no tām dzīvo savu
dzīvi, bet tajā pašā laikā sadarbojas, uzturot cilvēkā dzīvību un
nodrošinot visu orgānu saskaņotu darbošanos. Tām ir kāda viņām vien
zināma informācija apmaiņas sistēma — ja, piemēram, pirkstā ievada
indi, nez kādēļ to tūlīt jūt kājās, kaut gan asinis tik ātri nevar
nogādāt. Vai, kad cilvēks mirst, — visi procesi šūnās apstājas. Kur tad
tā dzīvība paliek, vēl trakāk — kur tā radusies?
Bet iesim vēl tālāk. Šūna sastāv no molekulām un atomiem. Atoms
patiesībā ir tukša vieta. Jo tā kodoliņš salīdzinoši ir ļoti mazs — ja
to iedomājamies rieksta lielumā, tad atoma izmēri ir kā Saldus.
Saprotot, ka cilvēks sastāv no atomiem, loģiski jāsecina, ka patiesībā
esam tukša vieta. Briesmīgi, vai ne? Aptaustot tā nešķiet…
Zinātnē pieņemtais atoma modelis - Vidū ir pozitīvi lādētais kodols,
apkārt lido negatīvi lādēti elektroni (daudz sīkāki par kodolu). Kodols
un elektroni mijiedarbojoties rada elektromagnētisko lauku, tas arī
veido atoma telpu. Nu mēs kļūstam ne vairs par tukšu vietu, bet — par
enerģiju!
Vielas nav. Arī galds, māja, lampa, viss ap mums patiesībā ir tikai
tukšums. Atomu mijiedarbība neļauj mums, piemēram, ar roku izbraukt
cauri galdam. Zinātnieki aprēķinājuši — ja zemeslodē nebūtu šo tukšo
vietu, to varētu saspiest kniepadatas galviņas lielumā…
Arī šūna, kas sastāv no atomiem, noteiktā veidā ir tukšums, kurā ir
enerģija. Mērogi ir grandiozi: ja atomu salīdzinām ar cilvēku, tad šūna
ir kā zemeslode. Iedomājoties šūnu cilvēka lielumā, cilvēks būtu tik
liels kā Saules sistēma. Uzskata, ka šūnu kopējā enerģija veido auru."
Ir cilvēki, kas saka — auru varot saskatīt.
"Ir noteiktas tehnoloģijas, kā var fiksēt ķermeņa starojumu jeb auru.
Fizikā pazīstams Kirliani efekts
(http://www.net4truthusa.com/CoverArt/KirlianDiagramsFrontCover.jpg) —
uz fotoplates uzliek roku, rada mainīgu elektromagnētisko lauku un
fotografē. Attēlā var saskatīt starojuma aprises. Tā var būt vai nebūt
aura, bet no šī starojuma krāsas un konfigurācijas var spriest par
cilvēka veselību un iegūt arī citu informāciju par cilvēku.
Ar cilvēka aci auru saskatīt nevar, runa drīzāk ir par netiešu
redzamību, kad caur redzes analizatoriem smadzenēm sniedz informāciju
par auru. To uztver kaut kā citādi.
Redze ir ierobežota. Jo mēs varam pētīt pasauli ne tikai sīkākajā —
atoma — līmenī, bet iztēloties Visumu. Ko mēs redzam? Dažas zvaigznes,
Sauli, Mēnesi, sasprindzinot redzi, var pamanīt miglāju. Pavisam ar
neapbruņotu aci var redzēt ap 3000 debess ķermeņu. Ar teleskopu
skatoties, to ir miljardiem."
Skumji izklausās, ka savu jutekļu dēļ esam tik ļoti ierobežoti pasaules izzināšanā…
Jā, bet mēs dzīvojam ŠAJĀ pasaulē, ko uztveram! Mēs esam tā
uzkonstruēti. Tātad tas, kas mūs radījis, devis mums tik daudz, lai ar
to varētu dzīvot. Bet mums dota apziņa, lai vēlētos uzzināt vairāk, lai
sintezētu zināšanas. Dzīve ir nepārtraukta mācīšanās.
Kā lai palīdzam kaut vai sev pašiem, ja lielāko daļu sevis nemaz nepazīstam?
Klasiskā informācija par cilvēku nav nepareiza. Traki, ka mēs,
rietumnieki, neuztveram cilvēku par vienotu veselumu. Tur ir kļūda, ka
medicīna nodarbojas ar slimību ārstēšanu, nevis veselības uzturēšanu.
Jo slimība ir tikai sekas, cēlonis ir traucējumi cilvēka enerģētikā.
Ārstējot sāpes vai nodzenot augstu temperatūru, netiek novērsts
cēlonis, netiek uzlabota cilvēka veselība.
Ja viss ir galvenokārt enerģija, tad arī citādi jāvērtē, ko ēdam, dzeram, elpojam — jo arī tā ir enerģija?
Enerģija cilvēka ķermenī ir jāuztur. Ar ko? Pirmkārt ar elpošanu, jo ar
ieelpu sākas cilvēka dzīve un ar izelpu — beidzas. Pamēģiniet aizturēt
elpu kaut pāris minūšu! Ir teorija, ka tieši ar elpošanu tiek
nodrošināta dzīvības enerģijas jeb prānas plūsma organismā. Svarīgi
gan, kādu gaisu elpojam, gan arī ritms, kā to darām, kādas svārstības
elpojot sevī radām. Jo ritms, sākot ar sirdspukstiem, beidzot ar dabas
ritmiem, ietekmē ikvienu dzīvās dabas norisi.
Sava ķermeņa Fizisko enerģiju uzturam ar ūdeni, ar barību. Tā ir ļoti
plaša tēma — ko mēs ēdam, kādu ūdeni dzeram un kādu informāciju caur to
uzkrājam. Un — kādas domas domājam, jo arī tās tieši ietekmē mūsu
ķermeņa enerģētisko stāvokli.
|
Galvenā
Forums
Raksti administrācijai
Sludinājuma dēlis
Viesu grāmata
Tests
Filmu katalogs
Video
Blogs
Foto
PhotoShop
Spēles online
