|
Netālu no Slīteres bākas novietotā seismiskā stacija neparasto notikumu
reģistrējusi 27. jūlijā pulksten 19.48. Tā cilmvietas dziļums –
aptuveni 15 kilometru, bet epicentrālais attālums 41 kilometrs.
Zemestrīces magnitūdu aparatūra novērtējusi ar 3,4 ballēm pēc Rihtera
skalas. Savukārt zemes virsmas satricinājuma spēks, kas parāda grūdienu
ietekmi un tiek aprēķināts 12 ballu sistēmā, varētu būt pārsniedzis pat
5 balles. Valsts galvenais seismologs Valērijs Ņikuļins piebilst, ka
precīzu vērtējumu būs iespējams sniegt tikai pēc iedzīvotāju
aptaujāšanas. Pašvaldībām jau ir izsūtītas anketas, un pētnieki cer uz
vietējo cilvēku atsaucību. Informācijas vākšanu uzņēmusies Latvijas
Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte. Pirmie iespaidu
stāsti par zemestrīci jau esot saņemti. Kādās mājās krēsls, uz kura
sēdējis pieaudzis cilvēks, grūdiena ietekmē pabīdījies pat kādus 7
centimetrus uz priekšu. Slīteres bāka pirmdienas vakarā bija slēgta,
taču tās uzraudze Laila Pabērza Neatkarīgajai apstiprināja, ka
zemestrīci manījuši vairāki vietējie. Bagātīgi iespaidi par šo notikumu
ir Dundagas pagasta bibliotēkas vadītājai Rutai Emerbergai un viņas
ģimenei, kas dzīvo nomaļus no pilsētas centra. Mamma virtuvē gatavoja
ēst, bērni bija savās istabās, vīrs ārā griezis dzelžus, un tad piepeši
bija jūtams spēcīgs grūdiens un tāds kā viegls pērkona grāviens:
"Sajūta bija tāda, ka zeme zvārojas. Pat aizkari nošūpojās. Vīrs teica,
ka jutis tādu kā gaisa vilni pakrūtē." Bērni sabijušies izskrējuši no
istabām. Sākumā visi domājuši, ka varbūt saimniecības ēkās uzsprāguši
gāzes baloni, taču tur viss bijis kārtībā. Pēc brīža piezvanījusi
paziņa, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā pilsētas centrā, un taujājusi,
vai nav manīts kas dīvains. Tad arī kļuva skaidrs, ka šis ir lielāka
mēroga notikums.
Seismologs Valērijs Ņikuļins uzsver, ka
aparatūras reģistrētie dati ir ļoti kvalitatīvi. Citas seismoloģiskās
stacijas Skandināvijā seismisko aktivitāti nav reģistrējušas. Tomēr
joprojām saglabājas zināms šaubu procents – teorētiski iespējams, ka
pazemes grūdienus izraisījušas slepenas militāras aktivitātes. Oficiāli
armija pētniekiem gan apgalvo, ka nekādi manevri šajā dienā nav
notikuši nedz jūrā, nedz arī uz sauszemes.
Zemestrīces vietu
zinātnieki atzīst par zīmīgu. Salīdzinoši ļoti tuvu, Irbes šaurumā, 19.
gadsimta vidū zemestrīce jau reiz ir notikusi – 1857. gadā. Toreizējā
magnitūda tiek lēsta 4,7 ballu apmērā. Dokumentālie avoti liecinot, ka
šis satricinājums sajusts Kurzemes pašos ziemeļos. Tagad Kurzeme ir
nodrebināta vēlreiz. |
Galvenā
Forums
Raksti administrācijai
Sludinājuma dēlis
Viesu grāmata
Tests
Filmu katalogs
Video
Blogs
Foto
PhotoShop
Spēles online
