Dažādu valstu zinātnieki, cenšoties izpētīt par neparastiem dēvētos
bērnus, atklāja, ka šo bērnu ķermeņa elektromagnētisko vibrāciju
diapazons krasi atšķiras no vispārpieņemtajiem rādītājiem — tas ir 3
222 000–11 350 000 herci, vismaz divas reizes vairāk nekā «normālam»
cilvēkam. Arī ģenētiķi piedzīvoja pārsteigumi. Cilvēka DNS molekulā ir
64 kodoni jeb ģenētiskās informācijas vienības. Parasti «darbojas»
tikai 20 kodoni, pārējie ir inerti. «Neparastajiem» bērniem ir 32 un
vairāk aktīvās informācijas vienības. Turklāt, ja kādreiz intelekta
koeficients 130 bija sastopams vienam cilvēkbērnam no desmit
tūkstošiem, jaunā laikmeta bērniem tas nav nekas īpašs.
Uzmanības vērts ir fakts par zēnu, kurš piedzimstot bija HIV pozitīvs
un neparastā veidā pats izārstējās — tā 1995. gada aprīlī rakstīja
žurnāls «Science News». Par pētījuma norisi ziņoja arī medicīnas
žurnāls «New England Journal of Medicine»: «Vīruss nebija vienkārši
aizmidzis bērna ķermenī, lai gaidītu kādu ārējo stimulu un aktivizētos,
tas bija pilnībā izskausts.» Pētījumā, kurš tika publicēts žurnālā
«Science News», teikts, ka apmēram 1% iedzīvotāju ir attīstījuši
ģenētiskas mutācijas, kas viņus padarījušas spējīgus pretoties HIV
infekcijai.
Tieši ar ģenētiskajām mutācijām var izskaidrot arī «neparasto» bērnu
dažādās unikālās spējas — piemēram, spējas telekinētiski pārvietot
priekšmetus, paredzēt nākotni, redzēt neparastas būtnes, kā arī
telepātijas spējas. Daži piemēri par šādu bērnu spējām ir patiesi
fantastiski. Piemēram, apraksts par sešus gadus vecu ķīniešu meitenīti,
kas lielas auditorijas priekšā ar rokas mājienu lika uzziedēt 1000 rožu
pumpuriem
Pasaulē plaši pazīstama psiholoģes un bioenerģētiķes Nensijas Annas
Teipas grāmata «Savas dzīves izprašana caur krāsām». Autore klasificē
cilvēku īpašības un uzvedības modeļus, pievēršot uzmanību to saistībai
ar cilvēka elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām. Grāmata ir
ilgstošu gadu un novērojumu sakopojums. Nensija Anna Teipa bija pirmā,
kura ievēroja, ka vairākumam pēc 1980. gada dzimušajiem bērniem
elektromagnētiskajā laukā jeb aurā saskatāma neparasta zila krāsa —
indigo. Tā radās termins indigo bērni, kas tagad pazīstams visā
pasaulē.
«Vispopulārākais nosaukums patiešām ir indigo bērni,» stāsta Aelita
Folkmane. «Taču starptautiskajā apritē «neparastie» bērni tiek saukti
arī par kristāliskās vibrācijas bērniem, zvaigžņu bērniem, gadu
tūkstošu mijas jeb zelta laikmeta bērniem. Tomēr visprecīzāk būtu šos
bērnus dēvēt par jaunā laikmeta bērniem. Visbiežāk viņi ir senākas,
pieredzējušākas dvēseles, kuru misija ir inkarnēties pasaulē un
palīdzēt tai izkļūt no krīzes situācijas un sagatavot cilvēci pārejai
uz sesto rasi. Zeme atrodas ļoti nozīmīgā, izšķirīgā punktā — tā vairs
nevar dzīvot pa vecam.
Indigo bērni vēl nav sestā rase, bet gan nākotnes emisāri vai
priekšvēstneši jaunajam laikam. Zinātne jau ir pierādījusi, ka visas
parādības var izskaidrot kā apziņu, enerģiju, informāciju un to
mijiedarbību. Kosmisko procesu rezultātā Zemes enerģētiskā vibrācija
strauji paaugstinās, tai ir liela ietekme uz visu cilvēku apziņu, kurai
ir jāmainās līdzi. Bērniem, kas jau dzimst, sagatavoti Zemes stāvoklim,
kāds tas būs tikai nākotnē, ir īpaša misija — pagriezt cilvēces
attīstību no deģenerācijas uz evolūciju. Viņi ir gatavi laikam, kad
ekstrasensorās spējas tiks uzskatītas par dabisku dzīves faktu un
telepātiskā komunikācija būs ikdienas norma.
Viņi jau tagad apzinās, ka informācijas iegūšanai nav jāvēršas pie
kādiem ārējiem avotiem. Tā ir atrodama sevī pašā, kaut gan dominējošā
pasaules izpratne vēl joprojām balstās uz materiālistiskajiem likumiem,
kuros nav mīlestības, izpratnes par garīgumu, Dievu, pašu cilvēku un
viņa psihi. Tā sekas ir fiziskās slimības. Tā kā indigo bērniem ir ļoti
spēcīga saikne ar augstāko būtību — dvēseli —, spēcīga pašapziņa un
misijas izjūta, viņu būtības «laušana» var izvērsties par traumu, kas
vēlāk var izpausties ne tikai fiziskās saslimšanās, bet daudz postošāk.
Tā var būt narkotiku vai alkohola atkarība, kā arī depresijas,
trauksmes izjūtas, nervu slimības un bieži vien — pašnāvība.» |