Satelīts nofotografēs triecienā radīto sanesu iežu putekļu mākoni, kas dos iespēju zinātniekiem noteikt ūdens daļiņas. Satelīts ir aprīkots ar diviem infrasarkanajiem spektrometriem, redzamās gaismas spektrometru, vidēja garuma infrasarkanā starojuma kameru, divām tuvā infrasarkanā starojuma kamerām, redzamās gaismas kameru un redzamās gaismas radiometru.

Mērķis ir krāteris Mēness dienvidpolā, kuru nav apspīdējuši Saules stari miljardiem gadu. Zinātnieki uzskata, ka pastāv liela iespēja atrast tur ūdeni, jo, iespējams, tas nav iztvaikojis Saules starojuma ietekmē.

Šā gada 18.jūnijā nesējraķete "Atlas V" kosmosā nogādāja divas kosmiskās zondes - Mēness izpētes orbitālo zondi (LRO) un Mēness krāteru novērošanas un sensoru satelītu (LCROSS).

Ieplānots, ka brīdi pirms komiskās zondes nosēšanās Mēness virsmā ietrieksies nesējraķetes "Atlas" nolietotais tonnu smagais dzinējs "Kentaurs", saceļot pamatīgu putekļu mākoni. LCROSS lidos aptuveni četras minūtes pēc motora, lai savāktu šos putekļus un analizētu to saturu, meklējot ūdens pēdas.

LCROSS galvenais uzdevums ir pārraidīt visus savāktos datus atpakaļ uz Zemi. Pēc tam zonde sekos "Kentauram" krāterī, izbeidzot savu misiju.

LCROSS misijai līdzi sekos arī nesen salabotais Habla kosmiskais teleskops, Eiropas jaunā kosmosa observatorija, kā arī vairāki teleskopi no Zemes.

NASA speciālisti norādījuši, ka misija neapdraud Mēnesi vai kosmosu. Saskaņā ar aģentūras teikto meteorīti regulāri ietriecas Mēness virsmā ar daudz lielāku ātrumu, turklāt nekāda sprādziena nebūs, jo brīdī, kad raķete ietrieksies mēness virsmā, tajā vairs nebūs degvielas.

79 miljonus ASV dolāru (37,8 miljonus latu) vērtās misijas norisi varēs novērot NASA mājaslapā.