Atrašanās vieta. Džudi kalns ( 2000 m ) atrodasTurcijā, 20-30 km uz dienvidiem no Ararata, jau Kurdistānas teritorijā. Šeit kādreiz atradusies Arata – šumeru ķēniņvalsts.
Uz šo vietu var nonākt pa labu ceļu. 1989.gadā turki šeit uzbūvēja nelielu ēku – Vizīšu centru, no kuras panorāmā var aplūkot dīvaino objektu 300 m attālumā uz plašas plakankalnes.

Teorija. Kurdu jezīdi uzskata, ka Noāsa Šķirsts piestājis Džudi kalnā ( Džudidagā ). Tas pamatojas uz to, ka Bībelē nav teikts, ka Šķirsts piestājis pie Ararata kalna, bet gan, ka tas nonācis pie Ararata kalniem, pie kuriem pieskaitāma arī Džudi kalna virsotne.
Katra gada 14.septembra dienā jezīdi veic upurēšanas rituālu Džudidaga virsotnē. Jezīdi uzskata, ka tieši šai dienā Noāss izkāpa no Šķirsta.

                                                                                  
                                                                                  Liecības un pētījumi.
Jūdu vēsturnieks Jāzeps Flāvijs ( 1.gs. ) liecina, ka tieši Džudi kalns ir tā vieta, kur piestājis Noāsa šķirsts.
Korāns par to vēsta Sūrā XI:44: „Ūdens atkāpās, un viss beidzās. Šķirsts piestāja pie Džudi kalna, un vārds izskanēja no jauna: „Lai iznīkst visi, kas dara ļaunu!””
1959.gadā turku lidotājs fotografēja Džudidaga nogāzes ģeodēzijas institūta vajadzībām. Profesors Brandenburgs no Ohaijo uzņēmumos saskatīja kuģa kontūras.
1978.gadā pēc spēcīgas zemestrīces 6 300 pēdu augstumā virs jūras līmeņa atklājās dīvains veidojums. Arheologs un Bībeles leģendu pētnieks Rons Vjats pēc rūpīgas izpētes paziņoja, ka tas nav nekas cits kā Noasa Šķirsts.
Pēc Vjata noslēpumaino atradumu pētīja 34 ekspedīcijas: tika izdarīti fotouzņēmumi, veikta skenēšana, tostarp arī no kosmosa, objekta radartomogrāfija un spektrālā analīze. Tika secināts, ka tas ir kuģis, kas izgatavots no metāla un apšūts ar koku, kas laika gaitā pārakmeņojies.

Apraksts. Objekts ir torņveidīga akmens kaste futbola laukuma platībā un divstāvu mājas augstumā. Saskaņā ar oficiāli sniegto informāciju, objekta garums ir 515 pēdas, platums – 139 pēdas, tonnāža ( svars? ) – 32 000 tonnu. Šķirstam ir trīs klāji un apmēram 120 lielas kajītes, kurās varētu ievietot 424 divstāvu autobusus.
Kuģa karkass, rāmis, starpsienas, statnes un kniedējums pagatavoti no sarežģīta, īpaši izturīga metālu sakausējumu – titāna, vanādija, hroma un molibdēna. Kuģis aprīkots ar jaudīgu metālisku balastu un akmens enkuriem. Viens tā borts spēcīga trieciena rezultātā ir samīcīts. Korpusa iekšienē uzietas bioloģiskas masas paliekas. Tātad interesanti, ka Noāss nav paklausījis Dievu un būvējis kuģi tikai no koka!
Visai loģiski, ka kuģis ir bijis aprakts zem zemes sanesu slāņa.

Šķirsta vecums. Pārakmeņotā koka apšuvuma vecums ir 6 – 8 000 gadu, bet metāla konstrukcijām esot 100 000 gadu.
Tas izraisījis visai pārsteidzošu hipotēzi par to, ka jezīdu Šķirsts pie mums nonācis no nākotnes.

 Avots:aliens.lv                                                                                                         AkmensenkursnoŠķirsta.