Atrastie halucinogēnie augi, kuru krāsa vēl nebija zudusi, zaļojuši pirms aptuveni 2700 gadiem un, acīmredzot, tikuši "kultivēti psihoaktīviem nolūkiem", teikts Oksfordas (Lielbritānija) universitātes izdevumā The Journal of Experimental Botany publicētā rakstā.

Kaņepes, kā šķiedrvielām bagāti kultūraugi, bija pazīstamas arī Senlatvijā, no tām gatavotu substanci pieminējis Homērs un daudzi rakstītie avoti sniedz ziņas par kaņepju izmantošanu gan medicīnai, gan psihodēlisku stāvokļu sasniegšanai Senajā Ķīnā. Tomēr līdz šim vēl nekur nebija izdevies iegūt tik senus, labi saglabājušos auga lapotnes daļu paraugus.

Starptautiskā zinātnieku komanda veica virkni analīžu un izmeklējumu, kuros noteica Siņdzjanā atrastās marihuānas parauga C14 vecumu, izpētīja sastāvā esošo tetrahidrokanabinola - galvenās psihoaktīvās kaņepju vielas - daudzumu un sekvestrēja DNS ķēdes. Pētījumu rezultāti, pamatojoties uz fitoķīmisko analīžu un augu morfoloģijas rādītājiem, apstiprināja jau iepriekš zinātnieku izteikto pieņēmumu, ka kapā atrastās kaņepes nav ievāktas brīvā dabā, bet bijušas izkoptas kā kultūraugs, pie tam, īpaši selekcionējot tieši augstu psihoaktīvu vielu līmeni saturošas sugas. Uz kaņepju izmantošanas veidu Gūšī sabiedrībā netieši norāda arī fakts, ka šie augi tika atrasti tikai divos no vairāk nekā piecsimt izpētītajiem kapiem. Turklāt nevienā no apbedījumiem neatrada kādas liecības par kaņepju izmantošanu apģērba izgatavošanai vai pārtikai.

789 gramus smagais kaltētu kaņepju saišķis bija ievietots ādas grozā un nolikts blakus Gūšī kultūrai piederoša vīrieša mirstīgajām atliekām. Vadoties pēc pārējām apbedījuma piedevām - zirglietām, loka šaušanas piederumiem un arhaiskas ķīniešu arfas - kan-hū, arheologi noteica, ka mirušais, ap 45 gadu vecs vīrietis, piederējis sabiedrības augstākajam slānim un, ļoti iespējams, bijis šamanis.