Atklāšana un izpēte. Šo artefaktu uzgāja 1930. ( 1936.g.? 2X ) gadā vācu ( austriešu ? ) inženieris Vilhelms Kenigs kādā senā apmetnē netālu no Bagdādes Irākā. Patlaban tas glabājās Bagdādes muzejā kastē ar uzrakstu: „Neidentificēti kultūras priekšmeti." Ziņas par dīvaino atradumu nonāca presē, un par to ieinteresējās zinātnieki no ASV Pensilvānijas universitātes. Speciālisti apstiprināja Keniga pieņēmumu, ka atradums ir galvanisks elements jeb elektriskā baterija. Kad tajā ielēja elektrolītu ( etiķi, vīnu, citronu sulu vai arī sārmainu šķīdumu ), tas radīja 0.5 – 0.6 V lielu spriegumu.
Tika veikti divi eksperimenti: viens 1957.gadā ASV, bet otru nesen veica eģiptologs Arne Egebrehts no Hildesheimas muzeja. Arne izgatavoja priekšmeta kopiju, ielēja tajā vīna etiķi un ar to patiesi pierādīja, ka tādējādi var ražot elektrisko strāvu. Ar vara sulfāta šķīduma palīdzību baterijai izdevās radīt 5 V spriegumu.
Zinātnieki ilgi lauzīja galvas, kādiem nolūkiem šis senais akumulators izmantots. Kad parādījās hipotēze, ka tas lietota sudraba apzeltīšanai, nolēma to pārbaudīt arī eksperimentāli. Mēģinājums izdevās. Zinātnieki iegremdēja  sudraba statueti zelta sālsšķīdumā un pieslēdza šķīdumam 10 senās (?) baterijas.Pēc dažām stundām tā bija pārklājusies ar vienmērīgu zelta kārtu.

Autors un vecums. Vēlāk noskaidrojās, ka baterija ir viena no vairākām, kas atrastas Seleikijas izrakumos pie Tigras. Tā bija viena no Partiešu valsts galvaspilsētām. Vecums – ap 2 000 gadu. Citi avoti – ap 250.g.pmē.

Apraksts. Caurules formas māla trauks  12 cm ( 14-? ) augstumā un 2.5 cm platumā. Tajā iekšā aizlodēts ar svina un alvas sakausējumu bija cilindrs ar dzelzs stieni vidū. Detaļas vajadzīgajā stāvoklī bija fiksētas ar sveķiem. Cilindrs no ārpuses pārklāts ar vara kārtu. Vienu trauka galu klāja cieši piegulošs, ar piķi izolēts vara vāciņš, bet otrs gals bija izolēts ar piķa korķi.

Hipotēzes. No šī atraduma brīnišķi tapis skaidrs, ka senajiem cilvēkiem bijusi pazīstama elektrība kā fizikāla parādība. Ir versija, ka tādas baterijas izmantotas juvelieru mākslā, lai ar eletrolīzes palīdzību veiktu vienu metālu pārklāšanu ar citiem metāliem, piemēram, sudraba apzeltīšanu.
Šādu galvānisko pārklāšanu arī izdevās pierādīt eksperimentāli.