|
Ja objekts būtu sadūries ar Zemi aptuveni 5 stundas vēlāk, tas būtu
eksplodējis virs Sanktpēterburgas, radot milzīgus zaudējumus un
izmainot pasaules vēstures gaitu.
Par laimi sprādziens notika virs
praktiski neapdzīvota reģiona. Trīs naktis debesis bija gaišas. Tika
ietekmēts Zemes magnētiskais lauks, kā rezultātā spēcīgi seismiskie un
akustiskie viļņi satricināja planētu.
Kā iespējamais iemesls tiek minēts asteroīds, komētas kodols,
citplanētiešu kuģis un pat Teslas eksperimenti. Sprādziens, kurš bija
līdzvērtīgs vairāk kā 1000 uz Hirosimas nomesto atombumbu sprādzienam,
neatstāja ne mazāko krāteri. Tiek uzskatīts, ka līdzīga izmēra objekts
nokrita Ziemeļamerikā pirms aptuveni 12 000 gadu, izraisot masīvu
dzīvnieku valsts izmiršanu un globālu atdzišanu. Tunguskas fenomens
neatstāja praktiski nekādu iespaidu.
Edvards Dobriševskis no Krievijas zinātņu akadēmijas apgalvo, ka ir
atradis pareizo atbildi. Virs Tunguskas esot sprāgusi komēta. Ar ko tad
atšķiras Dobriševska ideja no to zinātnieku uzskatiem, kuri domā, ka
Tunguskas sprādziena vaininieks ir komētas kodols? Izrādās, ka
Krievijas zinātnieks ir aprēķinājis, ka šajā gadījumā Zemes atmosfēras
augšējos slāņus pa tangenciālu trajektoriju šķērsojusi milzīga komēta,
kura tur ir sadalījusies. Lielākā daļa komētas aizlidoja tālāk.
Dobriševskis uzskata, ka būtu iespējams atrast šo komētu. Mazākā daļa
strauji uzkarsa līdz beidzot uzsprāga virs Tunguskas.
Pagaidām it kā nekā īpaša šajā teorijā nav. Tomēr tālāk seko pavisam
kas jauns. Tā kā mūsdienu zināšanas par komētu sastāvu ir daudzkārt
uzlabojušās, situāciju iespējams modelēt, ņemot vērā komētas ķīmisko
sastāvu. Dobriševskis uzskata, ka šai komētai bijusi raksturīga augsta
ūdeņraža peroksīda koncentrācija. Komētai uzkarstot, tas sadalījies ar
milzīgu sprādzienu virs Tunguskas, atstājot aiz sevis skābekli un
ūdeņradi. Tādēļ bojājumi, ko radīja šis objekts, uzsprāgstot kā
ūdeņraža peroksīda bumba, ir daudz mazāki, nekā, ja šāds objekts tiešā
veidā būtu ietriecies Zemē. Tad tas būtu atstājis aiz sevis 3,5 - 8 km
lielu krāteri. Atmosfērā izsviestie putekļi izraisītu globālu atdzišanu
un klimata katastrofu.
"Ķīmiskā sprādziena enerģija ir daudz zemāka nekā objekta kinētiskā
enerģija," piebilda Dobriševskis. Viņa teorija vislabāk izskaidrojot
kādēļ tik milzīgs objekts nav izraisījis daudz postošākas sekas. Tas
izskaidro arī faktu kādēļ nav atrasts neviens fragments un krāteris |
Galvenā
Forums
Raksti administrācijai
Sludinājuma dēlis
Viesu grāmata
Tests
Filmu katalogs
Video
Blogs
Foto
PhotoShop
Spēles online
