Alus ar pievienoto vērtību
Tādās alus darītavu
lielvalstīs kā ASV, Beļģija, Anglija un Vācija aldari alum pievieno
dažādas garšu un aromātu bagātinošas vielas. Dažas alus darītavas
izmanto augļus vai dārzeņus, citas - izvilkumus, sīrupus, lai alum
piešķirtu attiecīgā augļa, dārzeņa garšu un smaržu. Tādā veidā parasti
mēģina nomākt apiņu rūgteno garšu un smaržu.
Porteri
Porteris ir tumšais alus, kas parasti
tie gatavots, izmantojot vairākus iesala veidus, bet specifisko
aromātu, krāsu un rūgtenumu tam piešķir grauzdētais iesals un
karameļiesals. Portera pirmsākumi ir meklējami 18.gs. Londonā.
Mūsdienās visā pasaulē tiek brūvētas dažādas portera variācijas un
dažas pavisam interesantas. Piena porteris tiek gatavots,
pievienojot laktozi – piena cukuru. Tas dod alum saldāku garšu un
kalorijas, tādēļ tas ir barojošāks. Kafijas porterim tiek pievienota
malta kafija, lai iegūtu kafijas garšu. Lai nomāktu rūgtenumu, daži
aldari pievieno pienu vai cukuru.
Dažādas tehnoloģijas dod atšķirīgu rezultātu
Vācijā
tipisks alus ir „Rauchbier”, ko varētu tulkot kā „dūmu alus”. Tā
pirmsākumi meklējami jau 16.gadsimtā. Spēcīgā dūmu garša, kas atgādina
kūpinātas gaļas garšu, tiek iegūta, žāvējot iesalu uz atklātas
dižskābarža uguns. „Rauchbier” ir tumšā krāsā un alkohola saturs tajā
ir 4-7%.
ASV, Bostonā, ražotais alus „Samuel Adam’s Utopia”, kas
pārdošanā pirmo reizi tika palaists 2002.gadā, ir ne vien dārgākais,
bet arī stiprākais alus pasaulē. Viena šī alus pudele maksā aptuveni
100 ASV dolārus. Alkohola sastāvs alū ir 25%. Alus stiprums tiek
iegūts, to gadiem raudzējot, un tiek uzskatīts, ka laika gaitā tas
paliek arvien kvalitatīvāks. Šis alus noteikti nav ikdienas dzēriens,
ko iebaudīt pēc darba pie televizora. Tas ir unikāls un izsmalcināts
dzēriens. Šī alus ražotāji apgalvo, ka „Samuel Adam’s Utopia” maina
tradicionālos priekšstatus par alu kā dzērienu, kas pieejams visiem, jo
nu to var ierindot vienā plauktā kopā ar smalkiem vīniem un dārgiem
cigāriem. Viņu mērķis bija radīt ko līdzvērtīgu pasaules labākajiem
konjakiem un portvīniem. Unikālo garšu šai alus šķirnei dod īpašā
tehnoloģija: dzērienam ļauj nostāvēties ozolkoka mucās, kurās pirms tam
tika turēts viskijs, burbons, konjaks un portvīns. Šis process var ilgt
līdz pat 12 gadiem un gadā tiek saražoti tikai daži tūkstoši pudeļu šī
unikālā dzēriena.
Viens no jaunākajiem un interesantākajiem
alus veidiem, kas atrodams Beļģijas alus darītavu piedāvājumā, ir t.s.
šampanieša alus. Tas ir pakļauts daudz ilgākam raudzēšanas periodam
nekā parastie ali, rezultātā tam ir augsts alkohola saturs. Daži tiek
gatavoti Francijā, Šampaņas reģionā. Šampanieša alus stiprums ir 10 –
14% un tas tiek gāzēts.
Ne tikai mieži
Dažādās pasaules malās alu
gatavo ne tikai no miežiem, bet arī no kviešiem, rudziem, kukurūzas,
auzām, rīsiem un citiem graudiem.
Auzu porterī auzu sastāvs
parasti ir kā maksimums 5%. Viduslaiku Eiropā auzas bija ierasta alus
sastāvdaļa un to proporcija bija vismaz 25%. Taču rūgtenās garšas dēļ
jau 16.gs. auzu alus tradīcija sāka izzust. Mūsdienās tikai dažās
valstīs tiek ražots auzu porteris, piemēram, Dānijā, Austrālijā.
Āzijas
valstīs izplatīta ir rīsu alus darīšanas tradīcija. Rīsu alus tiek
pielīdzināts slavenajam japāņu alkoholiskajam dzērienam sakē, taču to
gatavošanas process ir nedaudz atšķirīgs. Interesanti, ka Indijā
izplatīta problēma ir ziloņi, kas nereti ierodas ciematos, lai meklētu
mucas, kurās tiek glabāts rīsu alus, jo viņus sajūt alkoholiskā
dzēriena smaržu. Tādēļ nereti šīs mucas tiek glabātas zem zemes.
Komiski, bet tomēr alus.
Amerikā atrodams alus
„Laimīgās astes alus”, kas ir bezalkoholisks un negāzēts alus cilvēka
labākajam draugam - sunim. Šis alus tiek gatavots īstā alus darītavā.
Tas satur arī liellopu gaļas taukus, glikozamīnu un vitamīnu E. Šī alus
darītāji saka, ka tas ir viens no veidiem, kā parādīt savam sunim, cik
ļoti viņu mīli. Dot mīlulim alu, kas domāts pašam saimniekam, neesot
īsti labi, jo alkohols un apiņi ir kaitīgi suņa veselībai. |