Viss neparastais, interesanti fakti, interneta veikals
Sestdiena
20.04.2024
Privātas vēstules
Sveicināti Viesis | RSS Sākums | Reģistrācija | Ieeja
Vietnes izvēlne

Mini-čats
500

Mūsu aptauja
Balso par mājas lapas tēmu Kas vajadzīgs visvairāk?
javascript:; javascript:;
Pavisam balsojuši: 127


Sākums » 2014 » Februāris » 9 » Dziļākās vietas pasaulē meklējamas Klusajā okeānā vai tā tuvumā.
Dziļākās vietas pasaulē meklējamas Klusajā okeānā vai tā tuvumā.
20:43

Dziļākās vietas pasaulē meklējamas Klusajā okeānā vai tā tuvumā. Tās ir garas, šauras okeāna dibena ieplakas ar stāvām malām, kuras dēvē par dziļvagām. Turklāt ļoti grūti izpētāmas, jo tur milzīgs spiediens, kas var pārsniegt atmosfēras spiedienu. Starp dziļāko un augstāko vietu (Everestu) uz zemes ir gandrīz 20km liels atālums.
Dziļākā vieta uz pasaules atrodas Klusajā okeānā - Marianas dziļvaga pie Marianas salām. Tās dziļums ir 10 920m. Vienīgā cilvēku nolaišanās tur notika 1960. gada 23. janvārī, kad ASV jūras flotes leitnants Dons Valšs un pētnieks Žaks Pikārs ar batiskafu (dziļūdens kamera kas var pārvietoties zem ūdens) sasniedza dziļvagas dibenu.
Klusajā okeānā atrodas arī 10 882m dziļā Tongas dziļvaga - netālu no Samoa un Tongas salām. to 1895. gadā pamanīja britu kugīs ''Pingvīns''
 Filipīnu dziļvaga atrodas Filipīnu jūrā 10 540 m dziļumā un stiepjas gar Filipīnām. Vagas garums no Lusonas līdz Halmakeras salām ir 1330km. Dziļvagu atrada itāliešu ekspedīcija 1883.-1884. gadā.
 Kermadekas dziļvaga savienojas ar Tongas dziļvagu un atrodas pavisam tuvu Jaunzēlandei. Tās dziļums ir 10 047m. Arī to atrada kuģis ''Pungvīns'' Apkalpe 1889.gadā.
 Ldzu Ogasavas dziļvaga - atrodas Klusajā okeānā netālu no Japānas. Tās dziļums ir 9780m, un tā savienojas ar pasaules dziļāko Marianas dziļvagu. To 1955.gadā izmērija PSRS ekspedīcija ar kuģi ''Vitjazj''

Latvijā dziļāka vieta.

Drīdza ezera dziļākā vieta.

Daugavpils universitātes profesora hidrobiologa Artura Škutes rīkotā pētnieciskā projekta ietvaros, kurā arī aktīvu darbību veica Jēkabpils zemūdens peldēšanas centrs ,,Nirējs" Andra Vanaga vadībā. Tika veikta ieniršana uz Latvijas dziļāko vietu un tā tika arī sasniegta. Tehnisko atbalstu sniedza firma ,,Batiskaf".


 
Pētnieciskā darbība norisinājās Drīdza ezerā, 2007. gada 21. jūnījā . Mērķis atrast, izmērīt un nofiksēt Latvijas dziļāko vietu ar mūsdienām atbilstošu aparatūru. Kā arī ienirt līdz šai vietai un nofiksēt tā stāvokli.

 Latvijas iekšzemes ūdeņu dziļākās vietas koordinātes:
 DMM 55° 57. 810 N
          027° 16.361E

FAKTI.
Drīdza ezers- Krāslavas rajonā. Platība 7.54 km², garums 9,8 km, lielākais platums 2,4 km. Ezers līčains, ar 8 salām. Visdziļākais ezers 65m,(šī dziļuma informācija ņemta grāmata ,,Latvijas PSR ģeogrāfija", Rīga, 1975 gads, bet ,,Latvijas PSR mazā enciklopēdija" dziļums ir minēts 65,1, Rīga, 1967 gads), Visdziļākā ieplaka ieurbusies pirmskvartāra nogulumos, kas ir vienādā līmenī ar Daugavas gultnes dibenu. Daugava atrodas 20 km no ezera.

Uz laivas uzmontēja eholoti ,,Simbia" TRX Eholots 200 , kas tika saslēgta ar militārā varianta klēpju datoru. Latvijā šāda tipa un kvalitātes aparatūra ir vienīgi Daugavpils universitātei. Ar šo aparatūru tad arī tika noskanēts Drīdza ezera dibens, un eholotes akustiskais stars sasniedza dziļumu 66,2 metrus. Skanēšanas laika uz eholotes displeja varēja redzēt, ka bieži mainījās dziļums +,- viens, divi metri, lai gan laiva pārvietojās lēni, tas vedināja uz aizdomām, ka uz grunts varētu būt biezs dūņu vai dubļu slānis, vai arī abu sajaukums. Tas nozīmēja to, ka akustiskais signāls, kas tiek raidīts no eholotes citreiz iziet cauri šim slānim, citreiz nē, citreiz daļēji, bet citreiz vispār neiziet.
Tas ir atkarīgs no dūņu blīvuma dotajā vietā kur tiek raidīts eholotes akustiskais signāls. Precīzi dziļuma svītru novilkt ir pagrūti, jo tā robeža ir stipri ,,izsmērēta", pateicoties grunts stāvoklim. Kad tika nofiksēta dziļākā vieta, tika izmesta boja un sākās sagatavošanās darbi ieniršanai.



FAKTI.
Eholote "" hidroakustiska navigācijas ierīce, kas automātiski mērī ūdenstilpes dziļumu; tās darbības pamatā ir vertikāli lejup starota signāla (skaņas vai ultraskaņas) atstarošanās: zinot signāla izplatīšanās ātrumu, iespējams noteikt attālumu līdz atstarojošajai virsmai.
Dūņas "" Staigna masa upju, ezeru u.c. ūdenstilpju dibenā, kas rodas no dažādu organisko vielu atliekām.
Dubļi - Ūdens izmiekšķēta šķidra zemes masa.
 

Nirēju komanda sastāvēja no, nirstošais nirējs Andris Vanags (Jēkabpils, CMAS instruktors), apkalpojušais nirējs Jolanta Vanaga (Jēkabpils, CMAS*) un nirējs-pārinieks un vienlaicīgi zemūdens video operators Ģirts Kravalis (Madona, CMAS***, no 2008. gada instruktors). Noniršana bija plānota bez dekompresijas apstāšanām, jo ekspozīcija uz grunts bija plānota tikai viena minūte. Tika izmantoti divi gali nolaišanās un signālu. Līdz apmēram 10 metriem nirējs-pārinieks pavadīja nirstošo nirēju (tā tas bija plānots), kurš tālāk laidās viens (solo). Nirējs-pārinieks palika ūdenī un gatavs jebkurā momentā sniegt palīdzību nirējam. Tika sasniegts dziļums 60,4 metri. Viens zemūdens rokas dators rādija 60,4 metri, otrais 61 metru, dziļuma manometrs arī rādīja 61 metru, bet ir pieņemts vadīties no konservatīvākajiem rādītājiem. Tālāk ienirt nebija iespējams, jo to neļāva biezais dūņu slānis. Augšējos slāņos redzamība 3 -5 metri, no 30 metriem nulle, temperatūra uz grunts +6 ºC, grunts, biezs dūņu slānis apmēram metri pieci.

Man nepatīk dziļi nirt tikai tāpēc, lai ienirtu dziļi. Tas ir iemirt sasniegt kādu noteiktu dziļumu un iznirt, tā tāda tukša lieta vien ir, manuprāt. Jeb kurai darbībai ir jābūt arī praktiskam mērķim. Šoreiz tāds bija. Bet vispār man gribējās ienirt šai vietā. Nu kā var Latvija nirt un neienirt Latvijas dziļākā vietā. Šī vieta būtu labs treniņu laukums dziļūdens nirējiem. Viļņošanos principā ne kāda, nav tā kā jūrā, sēd krastā un gaidi labvēlīgu laiku, lai varētu iziet jūrā. Niršana līdz 60 metriem, tālāk dūņas, tur gan nevajadzētu līst iekšā. Pateicoties sliktai redzamībai (nu vismaz no psiholoģiskā viedokļa), treniņa apstākļus varētu pielīdzināt, viens mūsu metrs pret vismaz diviem, ja ne vairāk Sarkanajā jūra. Ūdens temperatūra priekš, treniņiem arī pieņemama +6 ºC. Krasts pieejams.

 Rezumē, ar mūsdienu aparatūru tika atrasta, fiksēta un arī apmeklēta Latvijas dziļākā zemūdens vieta. Tika noteikts grunts stāvoklis un aptuvenais dūņu slāņu biezums. Nākotnes plānos ir ar vēl specializētāku aparatūru noteikt precīzu dūņa slāņa biezuma. Un paldies visiem, kas šo pētniecisko darbību atbalstīja.
 
Zemūdens peldēšanas centrs ,,Nirējs",
Andris Vanags

nirajs.l v


Skatījumu skaits: 3103 | Pievienoja: Admin | Reitings: 1.3/12 |
Komentāru kopskaits: 0
Līdzīgi materiāli:
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ieejas forma


Ziņu kalendārs
«  Februāris 2014  »
PrOTCPkSSv
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
2425262728

Meklēšana

Vietnes draugi


Statistika

Online pavisam 1
Viesi 1
Lietotāji 0
Lietotāju nav...


Copyright MyCorp © 2024