Te varam redzēt kur pasaulē notiek zemestrīces - 26 Aprīlī 2013 - Digitālpreces

Viss neparastais, interesanti fakti, interneta veikals
Otrdiena
06.12.2016
Privātas vēstules
Sveicināti Viesis | RSS Sākums | Reģistrācija | Ieeja
Vietnes izvēlne

Mini-čats
 
500

Mūsu aptauja
Balso par mājas lapas tēmu Kas vajadzīgs visvairāk?
javascript:// javascript://
Pavisam balsojuši: 125


Sākums » 2013 » Aprīlis » 26 » Te varam redzēt kur pasaulē notiek zemestrīces
Te varam redzēt kur pasaulē notiek zemestrīces
19:48

Seismiski aktivas zonas Latvijā

Katru gadu Latvijā tiek konstatēti no 150 līdz 200 seismiskiem notikumiem. Šajos notikumos tiek ieskaitīti gan tektoniskie notikumi, gan sprādzieni, gan viltus seismiskie notikumi jeb aparatūras kļūdas. Parasti zemestrīces Latvijā nav jūtamas, jo Latvija atrodas seismiski neaktīvā zonā un šeit var just tikai zemestrīču atbalsis, kuru epicentri atrodas ārpus Latvijas teritorijas.

2004.gada 21.septembra zemestrīces epicentrs atradās Kaļiņingradā. Visspēcīgākais satricinājums Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 balles). Pazemes grūdieni divas reizes sajusti vairākās Latvijas vietās – Liepājā, Rīgā, Valmierā, bet zemestrīces epicentrs bija pie Kaļiņingradas apgabala un Polijas robežas. Grūdieni bijuši jūtami arī Polijas ostas pilsētās Gdaņskā un Gdiņā un visā Polijas austrumu daļā.

Abos gadījumos cilmvietas dziļums – punkts, kur izceļas seismiskā enerģija – bijis 10 kilometri, Baltijas apgabalā 10–20 kilometri ir vidējais dziļums seismiskajām kustībām. Pirmā zemestrīce notikusi pulksten 14.05 pēc Latvijas laika un bijusi 4,8 balles pēc Rihtera skalas, otrā – pulksten 16.32, un tās spēks sasniedzis piecas balles.

Otrs zemestrīci raksturojošais lielums ir satricinājums uz zemes virsmas pēc 12 baļļu Starptautiskās satricinājuma skalas. Pēc tās Liepājas pusē pirmajā reizē satricinājums bijis līdz 3,5, bet otrajā pat 3,8 balles spēcīgs.

1986. gadā naktī uz 31. augustu pulksten 1.31. Šajā nakts stundā bufetēs sāka šķindēt trauki, līgojās lustras, virinājās durvis. Tās intensitāte bija 3 balles. Nākamajā dienā visa pasaule uzzināja, ka Rumānijā bijusi 6,8 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās 132 km dziļumā, tāpēc tā bija jūtama visas bijušās PSRS Eiropas daļā.

1977. gada 4. martā zemestrīce Baltkrievijā bija 4 balles stipra, tomēr Rumānijā bojā gāja apmēram 1600 cilvēku. Tā bija jūtama arī Latvijā.

1976. gada 25. oktobrī plkst. 11:42 tika konstatēta 4,5 balles stipra zemestrīce ar epicentru Igaunijas salu apvidū. To varēja sajust arī Latvijā, bet Latvijā netika savākti un apkopoti novērojumi par šo zemestrīci.

1944. gada 10. un 11. novembrī Karpatu kalnos notika zemestrīces, kurās gāja bojā 10 000 Rumānijas iedzīvotāju. Tā bija jūtama arī Latvijā.

1904. gada 23. oktobrī daudzi Kurzemes un Rīgas iedzīvotāji pamanīja, ka zupa šķīvī viļņojas un krēsli kustas. Liepājā daudzi jutās kā uz kuģa klāja. Daudziem reiba galva. Petrolejas lampas un galdi drebēja, grīdas krakšķēja. Ventspilī acīm redzami kustējās Locmaņa tornis. Zemestrīces epicentrs bija Skageraka šaurumā.

1896. gada 23. septembra pēcpusdienā plkst. 3 Jelgavas apkārtnē ļaudis novērojuši zemes trīcēšanu, kuru pavadīja pazemes dunoņa. Glāzes un tuvu viens otram stāvošie trauki šķindējuši.

1876. gada 2. janvārī pazemes troksnis, zemes grūdieni un drebēšana novērota Aizkrauklē.

1857. gada 18. maijā plkst. 11 priekšpusdienā notika zemestrīce Irbes apkārtnē no Lielirbes gar jūru līdz Kolkai apmēram 10 km platumā sauszemes iekšā. Visstiprākais grūdiens bija starp Lielirbi un Mazirbi. To pavadīja pērkonam līdzīgs rībiens. Irbes mācītājmāja iedrebējās tik stipri, ka namamātei zem kājām sakustējās ķeblītis. Mājās esošie cilvēki jebkurā brīdī gaidīja, ka varētu iegrūst griesti. Pusversti uz dienvidrietumiem, baznīcas krogū, līgojās galdi un soli. Kādā zemnieku mājā no sienas nokrita spogulis, bet šķīvji un bļodas no galda malas noslīdēja zemē. Blakus esošo ēku vecie jumti sagāzās kopā. Bet jūrā un uz lauka nekas no zemestrīces nebija samanāms. (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles).

1853. gada 29. decembrī plkst. 23:15 Rīgā Pēterburgas priekšpilsētā dobji norībēja kā tāls lielgabala grāviens ar apmēram 3 — 4 sekundes ilgu atbalss rūkoņu. Stipri nodrebējusi kāda māja. Nošķindēja glāzes un metāla priekšmeti. Uz zemes parādījās 4,45 cm plata plaisa. Vēl nākamajā naktī kaimiņos trīcēja zeme un radās vēl izteiktāka zemes plaisa, kurā pat varēja ielikt 160 cm garu mietu. (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 4,5 – 5 balles)

1853. gada 19. — 20. februāra naktī Bilstiņu muižas rijā bija dzirdams skaļš krakšķis. Izbiedētie gulētāji izskrēja laukā. Bet 22. februāra rītā plkst. 4 Kokneses mācītājmuižā notrīcēja zeme un tie, kuri negulēja pārāk cieši, iznāca ārā. Pamodās arī suns. Vēl viens grūdiens bija pusastoņos rītā, kas izraisīja šķīvju un glāžu šķindēšanu uz galda, bet šķērssijas augšstāvā it kā pacēlās.

1853. gada 5. februārī plkst. 1:45  Sausnējā stipri un nedaudzas sekundes notrīcēja zeme un īsi pirms plkst 2:00 sekoja vēl stiprāks, "patiesi baismīgs” spēriens. Guļošie pamodās no šausmām, trīcēja bailēs un arī raudāja.

1821. gada 21. februāra rītā ap plkst. 3 — 4 no rīta ar skaļu blīkšķi notrīcējusi un ļodzījusies kāda jauna rija. Krakšķēja arī sijas, lejā bira putekļi un kvēpi. Rijas vētītājs, būdams nomodā, notriekts gar zemi un pamodušies arī guļošie kūlēji. Jau nākamajā rītā (22. februārī 4 no rīta) Kokneses mācītājmuižā atkal trīcējusi zeme, 7 no rīta tā trīcēja vēl stiprāk bet pēc dažām minūtēm tā trīcēja vēl stiprāk un ar rībienu. Lēkāja šķīvji, glāzes sitās kopā, šķindēja logi un durvis — likās, ka visa māja sagāzīsies. (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5,5 – 6 balles).

1785. gadā 10. — 11. novembra naktī zemestrīces laikā Ventspilī kustējās galdi un grīdas. Kādā veikalā pat nokritušas plauktos sakrautās preces

1616. gadā Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā cilvēki izjuta zemes satricinājumu un drebēja mājas (iespējamais Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5 – 6 balles).



Skatījumu skaits: 1156 | Pievienoja: Admin | Reitings: 1.0/6 |
Komentāru kopskaits: 0
Līdzīgi materiāli:
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ieejas forma


Ziņu kalendārs
«  Aprīlis 2013  »
PrOTCPkSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930

Meklēšana

Vietnes draugi


Statistika

Online pavisam 1
Viesi 1
Lietotāji 0
Lietotāju nav...


Copyright MyCorp © 2016