Visu alus procesu sāk tikai tad,  ja ir – trauki, vieta miežu diedzēšanai (parasti uz grīdas vēsā vietā – garāžā vai pagrabā). Un vēl vajag sietu pirtsaugšā (varbūt kādam ir pazīstams, kam ir tāda pirts) kur var vismaz 4maisus izdiedzēto iesalu nožāvēt. Ir jau arī iespēja dažos alus brūžos gatavu iesalu nopirkt. Alus baļļa iesala vai mises tecināšanai.  Baļļa alus raudzēšanai. Trauks 200l ūdens vārīšanai. Un ugunskura vieta. Vajadzīga arī vieta misas dzesēšanai. Nu piemēram aku ar aukstu ūdeni, vai dīķi kur misas spaiņus var iegremdēt un dzesēt. Visu pārējo jau var piemeklēt.

     Nu tad nu sākam. Mums jādabū nekodinātu miežu sēklu. Labāk jau būtu alus miežus, bet tagad tos grūti dabūt. Tagad jau sēj miežus tikai nodošanai, lopiem un pat kurināšanai.

     Miežu mērcēšana. Es parasti ņemu divus maisus (baltos) tīrītus graudus. Maisā kādi 40-50kg, nezinu nekad neesmu speciāli svēris. Salej raudzējamā baļļā ūdeni no dīķa vai akas, nav svarīgi. Galvenais ūdenim jābūt tīram. (Nu tas jau pats par sevīm saprotams). Pakāpeniski graudus beram iekšā un ar menti maisam. No augšas uzpeldējušos graudus nosmeļam un tik ilgi kamēr augšā vairs nekas neuzpeld. Nu tā, visi graudi ūdenī, čammas nosmeltas. Visu šo atstāj uz diennakti lai mirkst.

     Graudu diedzēšana. Nākošā dienā visus graudus nokāš caur sietu vai ar duršlaku, tas Jūsu ziņā. Un saber visu vienā lielā kaudzē, iepriekš sagatavotā vietā kur notiks diedzēšana. Es bēru pirtiņā (vēsā vietā) nekodinātu nekodinātu uz cementa grīdas, apakšā paklājot plēvi. Un atstāj lai drusku iesilst. Nedrīkst nokavēt momentu, ja iesils par daudz – slikti, ja par maz ievilksies viss tas dīkšanas process. Graudi sāk silt, izlaiž plānāk. Kādus 25-20cm. Nu to jau jūt, ja ir par karstu palaiž vēl plānāk. Nu mums iesala diedzēšanai dobe izveidota. Pēc pāris dienām var apmaisīt lai vienmērīgi dīkst, citādi apakšā veidojas saknīšu velēna. Nu tā variējot man dīkst kādas 8 – 10 dienas. (Tas viss atkarīgs no graudiem, kā dīkst). Ja paliek par sausu drusku aplaista. Iesalam jābūt pelēcīgi dzeltenam ar iesala smaku. Ja vairums asnīšu ir kādu centimetru gari tad var sākt kurināt pirti žāvēšanai.

     Iesala žāvēšana. Izdiedzēto iesalu ber uz sieta pirts augšā. Pirmo, palaiž karstāk lai iesalam apstājas dīkšanas process. Siltu gaisu laiž cauri sietam un žāvē 3 – 4 dienas apmaisot, lai tiek vaļā no asnītēm un saknītēm. Ja graudi ir cieti un ar izteiktu iesala smaržu, tad tas ir gatavs lietošanai. Nesamaltu iesalu var uzglabāt ilgi.

     Iesala malšana. To dara ar speciāliem valčiem. Jo tie nav jāmaļ (nosacīti), bet gan tikai jāsaspiež. Pārāk smalki samalts iesals var sabojāt visu tecināšanas procesu. Piemēram var aizsprostoties klāsts, tecināšanas baļļas apakšā. Tad, ziepes lielas!!! Mise ārā netek, graudi virsū un viss pa galam. Iesalu maļ 1 – 2 dienas iepriekš brūvēšanas.

Alus brūvēšana. Iepriekšējā dienā jāsagatavo visu alus brūvēšanai. Sakārto ugunskura vietu, uz akmeņiem uzliek mucu ūdens vārīšanai. Man tam nolūkam ir 200l muca kam sānā ir lūka ūdens ieliešanai un izsmelšanai. Salej ūdeni, pilnu mucu. Maisos samaļ iesalu. Es parasti uz 100l ņemu 40kg iesalu. Mana baļļa atsaldēšanai ir domāta kādiem 150l alum. Tad parasti arī maļu uz 80kg iesalu. Jau iepriekš man stāv samērcētas dīķī koka baļļas. Nopērku bodē 3 paciņas maizes raugu. Sameklēju segas vai ko tamlīdzīgu baļļas nosegšanai.

     No rīta kādos 6os sāku darboties. Sāku vārīt mucā salieto ūdeni. Pa starpam uz parastas cepamās panas sagrauzdēju pāris saujas samalto iesalu alus krāsai. Var arī nokarsēt kādu palielāku dzelzs gabalu, ko pēc tam iemet atsaldēšanas baļļā. Kad ūdens uzvārīts apmazgāju traukus. Noplaucēju spainī salmus klāstam. Tad klāstu ielieku atsaldēšanas mucas dibenā un ar sietu piespiežu lai neizkustas, novietoju baļļu uz paaugstinājuma un nu var ieskrūvēt arī krānu. Kad tas padarīts baļļā ieleju 10 spaiņus novārīto ūdeni. Ūdens atsaldēšanai jāatdzesē līdz 70grādiem. (Termometram jābūt spirta nevis dzīvsudruba ja gadījumā saplīst). Kad ūdens atdzisis ber iekšā samalto iesalu visus 80 kg spēcīgi kuļot lai virsū parādās putas (tas iedod tāpiņam saldumu) pieber arī sagrauzdēto iesalu vai arī iemet to nokarsēto dzelzi. Un tad visu rūpīgi nosedz ar segām, un uz pāris stundām visu to atstāj. Tas arī saucas iesala atsaldēšana.

    Nu var arī ķerties pie pārējiem darbiem. Lieku katlā vārīties apiņus. (Kārtīgas 4 saujas, var likt arī vairāk. Nav ko baidīties par daudz nevar pielikt). Apiņus arī vāra pāris stundas. Ja vajag papildinu vārīšanas mucā ūdeni un atkal to visu uzvāru (obligāti).

     Ja grib novilkt pirmo alu atsevišķi, tad dara tā. Pagājušas divas stundas, tecina lēnam misi spaiņos nost un liek dzesēties. Kad viss, vairāk netek lej baļļu pilnu un atkal gaida 2 stundas.

      Es ņemu visu kopā. Tas ir tā: gar maisu vai segas malu pieleju 4 -5 spaiņus vāroša ūdens klāt. Un sasedzu un liek atsaldēties atkal pus otru vai 2 stundas.

     Nu var ķerties arī pie rauga raudzēšanas un apiņu atdzesēsanas. Nu var arī novietot pirtiņā raudzējamo baļļu. Kad apīņi atdzesēti nokāš lapiņas atsevišķi un saber plānā drēbes maisiņā kuru nosien un iemet raudzēšanas baļļā. (To mūsu pusē sauc par „kaķi”). Pievieno arī pārējo novārīto apiņu novilkumu.

      Otrais alus. Atkal divas stundas pagājušas, lēnam tecina misi nost un liek dzesēties. Atdzesēju apmēram istabas temperarūras vērtībā. Pirmajā atdzesētā tāpiņa spainī jau pievienoju uzraudzēto raugu.

     Var arī tecināt aukstūdeņa alu- tāpiņu. Nu kad viss novilkts, ņem lupatas nost un pa taisno no akas vai dīķa ņem aukstu nevārītu ūdeni un kādus 4 spaiņus lej atsaldēšanas baļļā iekšā. Uz tiem karstiem graudiem virsū. Un tūļīt tecina nost. Tikai jābūt uzmanīgam pie tecināšanas, līdzko krāns paliek vēss, tad stop. Jo tas vairs nebūs derīgs lietošanai.

     Pirmajam, otrajam alum un aukstūdeņa alum sadala apiņu novārījumu un arī raugu to pašu ko mēs jau pieminējām. Arī „kaķi” iemet vienā, otrā vai trešā traukā pārmaiņas pēc. Kā redzat cukuru vispār es neesmu pieminējis un tas arī nav vajadzdīgs. Es tos cukura alus neatdzīstu. Vienīgi aukstūdeņa alum gan vajag pievienot 1,5 – 2 kg cukura, kā nu kuram to vajag. Vasarā siena laikam, tāds tāpiņš vajadzīgs.

       Otrā dienā uz vakara pusi vai trešās dienas rītā, kad raudzēšanas baļļā no putām paliek jau brīvi laukumi pilda mucās. Pilda vēl drusku rugstošu citādi spiediena mucās nebūs. Parasti man no mucas iepildīts krūzē, nav ko ķert- putas vien.

     Nu tā mūsu pusē, laukos brūvē alu. Tā mani veci vīri mācīja. Alus sanāk gaišā krāsā, par cik brūvēju ar maizes raugu un tas skaitās virsējais raugs. Pamēģināju arī ar apakšraugu. Tas ir ar īstu alus raugu. Viņš ir audzēts tieši uz apīņu novārījuma. Tikai viena problēma, man nav īsta zemes pagraba. Iesals ir jāraudzē apmērām 3 grādu temperatūrā, pagrabā. Tā jau norūga un bija dzidrs, neko neatpalika no veikala izlejamo alu izskata ziņā. Bet, skābs jau rūgšanas procesa laikā. Nav kur raudzēt, nav īstās temperatūtas.

Lai Jums veicas. Ja ir kādi jautājumi raksti uz e-pastu  fukss45@inbox.lv vai zvani telefons 26540468 Vēl tikai klāt kādu karsti kūpinātu buti, un labu apetīti. Priekā...