Alus
ir visvecākais un neapšaubāmi vispopulārakais alkoholiskais dzēriens. Jau senie
Mezopotāmieši un Ēģiptieši izbaudīja tā garšu, un mūsdienās atdzesēts alus ir
iecienīts dzēriens karstajos vasaras mēnešos.
Darbs nav grūts, bet ķēpīgs un atbildīgs.
Iesala mērcēšanai, diedzēšanai un kopā ar visu žāvēšanu paies vismaz divas
nedēļas. Visa darbošanās ar ūdens vārīšanu, apiņu vārīšanu, atsaldēšanu, mises
tecināšanu un dzsēšanu paies vesela diena. Rūgšana notiek drusku vairāk par
diennakti. Tad jau tik atliek sapildīt mucās.
Visu
alus procesu sāk tikai tad, ja ir –
trauki, vieta miežu diedzēšanai (parasti uz grīdas vēsā vietā – garāžā vai
pagrabā). Un vēl vajag sietu pirtsaugšā (varbūt kādam ir pazīstams, kam ir tāda
pirts) kur var vismaz 4maisus izdiedzēto iesalu nožāvēt. Ir jau arī iespēja
dažos alus brūžos gatavu iesalu nopirkt. Alus baļļa iesala vai mises
tecināšanai. Baļļa alus raudzēšanai. Trauks
200l ūdens vārīšanai. Un ugunskura vieta. Vajadzīga arī vieta misas dzesēšanai.
Nu piemēram aku ar aukstu ūdeni, vai dīķi kur misas spaiņus var iegremdēt un
dzesēt. Visu pārējo jau var piemeklēt.
Nu tad nu sākam. Mums jādabū nekodinātu miežu
sēklu. Labāk jau būtu alus miežus, bet tagad tos grūti dabūt. Tagad jau sēj
miežus tikai nodošanai, lopiem un pat kurināšanai.
Miežu
mērcēšana. Es parasti ņemu divus maisus (baltos) tīrītus graudus. Maisā kādi
40-50kg, nezinu nekad neesmu speciāli svēris. Salej raudzējamā baļļā ūdeni no
dīķa vai akas, nav svarīgi. Galvenais ūdenim jābūt tīram. (Nu tas jau pats par
sevīm saprotams). Pakāpeniski graudus beram iekšā un ar menti maisam. No augšas
uzpeldējušos graudus nosmeļam un tik ilgi kamēr augšā vairs nekas neuzpeld. Nu tā,
visi graudi ūdenī, čammas nosmeltas. Visu šo atstāj uz diennakti lai mirkst.
Graudu
diedzēšana. Nākošā dienā visus graudus nokāš caur sietu vai ar duršlaku, tas Jūsu
ziņā. Un saber visu vienā lielā kaudzē, iepriekš sagatavotā vietā kur notiks
diedzēšana. Es bēru pirtiņā (vēsā vietā) nekodinātu nekodinātu uz cementa
grīdas, apakšā paklājot plēvi. Un atstāj lai drusku iesilst. Nedrīkst nokavēt
momentu, ja iesils par daudz – slikti, ja par maz ievilksies viss tas dīkšanas
process. Graudi sāk silt, izlaiž plānāk. Kādus 25-20cm. Nu to jau jūt, ja ir
par karstu palaiž vēl plānāk. Nu mums iesala diedzēšanai dobe izveidota. Pēc pāris
dienām var apmaisīt lai vienmērīgi dīkst, citādi apakšā veidojas saknīšu velēna.
Nu tā variējot man dīkst kādas 8 – 10 dienas. (Tas viss atkarīgs no graudiem,
kā dīkst). Ja paliek par sausu drusku aplaista. Iesalam jābūt pelēcīgi
dzeltenam ar iesala smaku. Ja vairums asnīšu ir kādu centimetru gari tad var
sākt kurināt pirti žāvēšanai.
Iesala
žāvēšana. Izdiedzēto iesalu ber uz sieta pirts augšā. Pirmo, palaiž karstāk lai
iesalam apstājas dīkšanas process. Siltu gaisu laiž cauri sietam un žāvē 3 – 4 dienas
apmaisot, lai tiek vaļā no asnītēm un saknītēm. Ja graudi ir cieti un ar
izteiktu iesala smaržu, tad tas ir gatavs lietošanai. Nesamaltu iesalu var uzglabāt
ilgi.
Iesala
malšana. To dara ar speciāliem valčiem. Jo tie nav jāmaļ (nosacīti), bet gan
tikai jāsaspiež. Pārāk smalki samalts iesals var sabojāt visu tecināšanas
procesu. Piemēram var aizsprostoties klāsts, tecināšanas baļļas apakšā. Tad,
ziepes lielas!!! Mise ārā netek, graudi virsū un viss pa galam. Iesalu maļ 1 –
2 dienas iepriekš brūvēšanas.
Alus brūvēšana. Iepriekšējā
dienā jāsagatavo visu alus brūvēšanai. Sakārto ugunskura vietu, uz akmeņiem
uzliek mucu ūdens vārīšanai. Man tam nolūkam ir 200l muca kam sānā ir lūka
ūdens ieliešanai un izsmelšanai. Salej ūdeni, pilnu mucu. Maisos samaļ iesalu.
Es parasti uz 100l ņemu 40kg iesalu. Mana baļļa atsaldēšanai ir domāta kādiem
150l alum. Tad parasti arī maļu uz 80kg iesalu. Jau iepriekš man stāv
samērcētas dīķī koka baļļas. Nopērku bodē 3 paciņas maizes raugu. Sameklēju
segas vai ko tamlīdzīgu baļļas nosegšanai.
No rīta kādos 6os sāku darboties. Sāku
vārīt mucā salieto ūdeni. Pa starpam uz parastas cepamās panas sagrauzdēju
pāris saujas samalto iesalu alus krāsai. Var arī nokarsēt kādu palielāku dzelzs
gabalu, ko pēc tam iemet atsaldēšanas baļļā. Kad ūdens uzvārīts apmazgāju traukus.
Noplaucēju spainī salmus klāstam. Tad klāstu ielieku atsaldēšanas mucas dibenā
un ar sietu piespiežu lai neizkustas, novietoju baļļu uz paaugstinājuma un nu
var ieskrūvēt arī krānu. Kad tas padarīts baļļā ieleju 10 spaiņus novārīto
ūdeni. Ūdens atsaldēšanai jāatdzesē līdz 70grādiem. (Termometram jābūt spirta
nevis dzīvsudruba ja gadījumā saplīst). Kad ūdens
atdzisis ber iekšā samalto iesalu visus 80 kg spēcīgi kuļot lai virsū parādās
putas (tas iedod tāpiņam saldumu) pieber arī sagrauzdēto iesalu vai arī iemet
to nokarsēto dzelzi. Un tad visu rūpīgi nosedz ar segām, un uz pāris stundām
visu to atstāj. Tas arī saucas iesala atsaldēšana.
Nu
var arī ķerties pie pārējiem darbiem. Lieku katlā vārīties apiņus. (Kārtīgas 4 saujas, var likt arī vairāk. Nav
ko baidīties par daudz nevar pielikt). Apiņus arī vāra pāris stundas. Ja vajag
papildinu vārīšanas mucā ūdeni un atkal to visu uzvāru (obligāti).
Ja
grib novilkt pirmo alu atsevišķi, tad dara tā. Pagājušas divas stundas,
tecina lēnam misi spaiņos nost un liek dzesēties. Kad viss, vairāk netek lej
baļļu pilnu un atkal gaida 2 stundas.
Es ņemu visu kopā. Tas ir tā: gar maisu
vai segas malu pieleju 4 -5 spaiņus vāroša ūdens klāt. Un sasedzu un liek
atsaldēties atkal pus otru vai 2 stundas.
Nu var ķerties arī pie rauga raudzēšanas
un apiņu atdzesēsanas. Nu var arī novietot pirtiņā raudzējamo baļļu. Kad apīņi
atdzesēti nokāš lapiņas atsevišķi un saber plānā drēbes maisiņā kuru nosien un
iemet raudzēšanas baļļā. (To mūsu pusē sauc par „kaķi”). Pievieno arī pārējo
novārīto apiņu novilkumu.
Otrais
alus. Atkal divas stundas pagājušas, lēnam tecina misi nost un liek dzesēties.
Atdzesēju apmēram istabas temperarūras vērtībā. Pirmajā atdzesētā tāpiņa spainī
jau pievienoju uzraudzēto raugu.
Var
arī tecināt aukstūdeņa alu- tāpiņu. Nu kad viss novilkts, ņem lupatas
nost un pa taisno no akas vai dīķa ņem aukstu nevārītu ūdeni un kādus 4 spaiņus
lej atsaldēšanas baļļā iekšā. Uz tiem karstiem graudiem virsū. Un tūļīt tecina
nost. Tikai jābūt uzmanīgam pie tecināšanas, līdzko krāns paliek vēss, tad stop.
Jo tas vairs nebūs derīgs lietošanai.
Pirmajam, otrajam alum un aukstūdeņa alum sadala
apiņu novārījumu un arī raugu to pašu ko mēs jau pieminējām. Arī „kaķi” iemet
vienā, otrā vai trešā traukā pārmaiņas pēc. Kā redzat cukuru vispār es neesmu
pieminējis un tas arī nav vajadzdīgs. Es tos cukura alus neatdzīstu. Vienīgi
aukstūdeņa alum gan vajag pievienot 1,5 – 2 kg cukura, kā nu kuram to vajag.
Vasarā siena laikam, tāds tāpiņš vajadzīgs.
Otrā dienā uz vakara pusi vai trešās dienas rītā,
kad raudzēšanas baļļā no putām paliek jau brīvi laukumi pilda mucās. Pilda vēl
drusku rugstošu citādi spiediena mucās nebūs. Parasti man no mucas iepildīts krūzē,
nav ko ķert- putas vien.
Nu tā mūsu pusē, laukos brūvē alu. Tā mani
veci vīri mācīja. Alus sanāk gaišā krāsā, par cik brūvēju ar maizes raugu un
tas skaitās virsējais raugs. Pamēģināju arī ar apakšraugu. Tas ir ar īstu alus
raugu. Viņš ir audzēts tieši uz apīņu novārījuma. Tikai viena problēma, man nav
īsta zemes pagraba. Iesals ir jāraudzē apmērām 3 grādu temperatūrā, pagrabā. Tā
jau norūga un bija dzidrs, neko neatpalika no veikala izlejamo alu izskata
ziņā. Bet, skābs jau rūgšanas procesa laikā. Nav kur raudzēt, nav īstās
temperatūtas.
Lai
Jums veicas. Ja ir kādi jautājumi raksti uz e-pastu fukss45@inbox.lv vai zvani telefons 26540468 Vēl tikai klāt kādu karsti kūpinātu buti, un labu apetīti.
Priekā...