Vārds "astroloģija" ir grieķu vārds, kas nozīmē "zinātnes stars".
Astroloģija ir viens no senākajiem filozofijas veidiem, kas joprojām pastāv šajā pasaulē. Kā liecina vēstures dati, pirmie to sāka izmantot haldieši vēl 3000 gadus pirms mūsu ēras. Vēlāk astroloģijai sāka pievērsties ķīnieši, kuri izrādija īpašu ieinteresētību un sāka to praktizēt. Ir teikts, ka šie cilvēki pirmo reizi ieraudzīja, kā saules stāvoklis ietekmē gadalaikus, kā arī stādīšanas ciklus viņu lauksaimniecības praksē. Tādejādi attīstījās pārliecība, ka, pamatojoties uz saules un planētu atrašanās vietu, tai ir liela ietekme uz cilvēka dzīvi un nākotnes notikumiem. Nedaudz vēlāk astroloģiju saprata senie grieķi, kuri veiksmīgi to izmantoja savos karagājienos. Aptuveni 500 gadus pirms mūsu ēras astroloģiju pētija Platons, bet Galileo Galilejs bija pimais, kurš mūsu ēras 1500. gadā veicot pētniecību izmantoja teleskopu. Par astroloģiju viduslaikos vēsture klusē, kā rezultātā nav īsti skaidrs kā kristiešu baznīca kļuva par vadošo jauno pasauli. Laiki mainijās, kad 1600. gadā pēc Kristus dzimšanas astrologs Viljams Lilly astroloģiju pārdēvēja kā "Kristīgā Astroloģija", lai novērstu baznīcas dusmas un padarītu to pieņemamu, tādejādi veicinot astroloģijas un horoskopu popularizāciju šodien. Astroloģija tika un joprojām tiek izmantota, lai prognozētu politiskās, ekonomiskās tendences, kā arī, lai atklātu cilvēka rakstura iezīmes un spēju ietekmēt savu likteni. Tāpēc šodien lielu nozīmi pievēršam horoskopiem, īpaši tuvojoties gadu mijai, kad ikviens cenšas uzzināt kāds tad būs šis jaunais gads un ko tas sniegs.