ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde piektdien "spridzinās" Mēness virsmu, lai uzzinātu, cik daudz ūdens tajā ir. Misijas mērķis ir noskaidrot, vai uz Zemes pavadoņa ir sasalis ūdens.
Raķete ar ātrumu 144 kilometri stundā ietrieksies Mēness virsmā gandrīz
četru metru dziļumā. Sadursme notiks plkst.14.30 pēc Latvijas laika.
1970. gadā Losandželosā Čarls Šernbūrs
demonstrēja, kaut ko neticamu. Tas bija neliels koka priekšmets no koka
vai plastmasas, pēc formas atgādināja eskimosu kajaku. Priekšmets bija
rūpīgi pagatavots un slīpēts tā kā to bija patīkami turēt rokās.
ES
ziņojums par veselības risku sakarā ar elektromagnētiskajiem viļņiem
tiks drīz publicēts, bet, kas mums ir jāņem vērā, un kā darbojas ES
plāns veselības risku novēršanai?
Indijas Kosmosa pētniecības aģentūra (ISRO) paziņojusi, ka stratosfērā,
40 km virs Zemes tai izdevies atklāt trīs jaunas baktēriju sugas.
Unikālās baktērijas atrada ISRO pētniecības balons, kuru palaida, lai paņemtu gaisa paraugus 21 līdz 40 km augstumā.
Tagad zinātniekiem jāatbild uz jautājumu vai jaunatklātās dzīvības
formas ir nākušas no kosmosa vai izsviestas augstu gaisā kāda vulkāna
izvirduma laikā un strauji mutējušas, piemērojoties dzīvei jaunajos
ekstremālajos apstākļos. Parasti Zemes baktērijas šādā vidē nevarētu
izdzīvot - intensīvā ultravioletā starojuma ietekmē tās ietu bojā.
Zāļu uzlējumi uz alkoholisku dzērienu bāzes Senajā Ēģiptē bijuši
pazīstami jau pirms 5000 gadiem, teikts ASV Nacionālās zinātņu
akadēmijas rakstu krājuma tīmekļa versijā 13. aprīlī publicētā rakstā. Pensilvānijas
universitātes Arheoloģijas un antropoloģijas muzeja speciālisti Patrika
E. Mak Governa vadībā, veicot ar 3150. g. p.m.ē. datētā keramikas
traukā konstatētu organisko vielu atlieku ķīmiskās analīzes, noteikuši,
ka tajos kādreiz atradies vīnogu vīns, kam pievienoti dažādi augi un
sveķi.
Vācijas prese piedāvā jaunā veidā, bez aizspriedumiem paskatīties uz
kanibālismu cilvēku vidū: žurnālisti atgādina, ka līdz pat XVIII
gadsimta beigām Eiropas medicīnas arsenālā tradicionāli ietilpa arī
cilvēku izcelsmes sastāvdaļas. "Ārstniecības līdzekļi" uz cilvēka
ķermeņa daļu bāzes tika izmantoti Eiropā XVI-XVII gadsimtos gandrīz
tikpat bieži, kā augi, dažādas saknes un koku miza.
Arheologiem Itālijas pilsētā Venēcijā apsekojot kādu viduslaiku kopējo
kapu, tajā atrasts sievietes skelets ar nelielu ķieģeli mutē, vēsta
izdevums „New Scientist”. Pēc zinātnieku domām, tas liecina, ka
cilvēki, kuri apbedīja šo sievieti, uzskatīja viņu par vampīru. Skelets
tika atrasts mēra upuru apbedījuma vietā. Pētnieks Mateo Borini (Matteo
Borrini) no Florences universitātes saista atradumu ar tautas ticējumu,
ka vampīri izplata slimības, košļājot savu līķautu. Nelielam ķieģelim
mutē vajadzētu to novērst.